Te Kōhanga Reo o Whaingaroa: Poutiria te Aroha mō te tau 2013

I mua i te tau 2013

I roto i te ngāhuru tau kua pahure i taetae atu a Ruth Beaglehole ki te kōhanga ki te whakamārama i ōna whakaaro ki ngā kaiako. He kapu tī, he kōrero tamariki, he whakatau ara whakamua mō tēnā, mō tēnā, he whakaatu hoki i ngā painga o te mahi pukapuka aroha, koinei katoa te āhua o ngā toronga. Nā, ko ētahi o ngā kaimahi i ngākau nui ki te kaupapa, ko ētahi kīhai i ngākau nui.

Te Tau 2013

I te timatanga o te tau, ka tae atu a Katarina ki te hui kaiako i a rātou e whakarite ana i ngā mahere mahi. Ka whakauru atu i te kaupapa Poutiria te Aroha i roto i ngā mahi mō te tau. Ko ētahi o ngā whakaaro e pēnei ana, he karaehe reo hei whakangungu i te kaupapa mō te whānau, he whakahau kia tae ki tētahi hui tūmatanui e pā ana ki te roro, he āwhina ki te hanga rauemi, he tuhirua i te Tukanga Tiaki Whanonga (Behaviour Management Policy), ēnei katoa me te nohotahi hoki ki tō Ruth taha. I roto i te tau i tutuki te nui o ēnei ahakoa kāore i oti te Tukanga Tiaki Whanonga te tuhirua, kāore hoki i ea te whakangungu whānau ki te kaupapa Poutiria te Aroha nā te tukituki me tētahi atu mahi.

I mua i te taenga mai o Ruth ka pōwhiritia a Katarina kia āta mātakitaki i tētahi tokorua tamariki otirā, ngā āhuatanga ka puta i te wā i te kōhanga. He karanga tuarua tēnei, nā, tana tae ki te kōhanga i te 2012 he āta mātakitaki i tētahi atu tamaiti te take, ā, ko tana tirohanga ririhau kore, i āwhina ki te ārahi kaiako.

I te taenga a Ruth ki Whaingaroa i whakaae te kōhanga kia tū he rā whakangungu kaiako kātahi ka pōwhiritia a Ruth ki ngā hui kaiako o ia rua wiki. Ko te momo whakahaere a Ruth, ko te patapātai mō ngā āhuatanga o te wā me te tautoko i ngā kaiako i roto i ngā uauatanga. Nā te auau o te kite i a Ruth ia rua wiki, ka tau pai ngā kaiako ki a ia. Ka whakaaengia tana whakarongo ki o rātou mānukanuka me te whiriwhiri ki te tirohanga ririhau kore. Ko tētahi take nui i tāutungia e ngā kaiako ko te whakaroa i te wā ka noho te whānau o te kōhanga ki ngā akoranga o Poutiria te Aroha me te whakatinana i aua akoranga i ia rā kōhanga. He kōrero hirahira, nā te mea ko te whānau ka whakahaere i te kōhanga, ā, me noho tētahi o ia whānau ki te kōhanga mō tētahi rā kaitiaki o ia wiki, ki te tautoko (tirohia te pouaka e kitea ai ngā whakaaro o Ruth). Ka kōrero a Ruth kia kaua e hanga atanga hoariri, kia kaua e hoatu tapanga ki runga i te tangata rānei – he mea nunui ēnei e rua, ahakoa te mahitahi me ngā tamariki, te mahitahi me te whānau/ngā mātua rānei. Ka puta tēnei kaupapa i te tuhingaroa a tētahi o ngā kaiako hei wāhanga akoranga whakangungu pakeke. I roto i ēnei toronga i hohonu kē atu te tukanga i ngā toronga o mua – nā Ruth te whakahaere, ka whai wā ngā kaimahi ki te matapaki i ngā oranga o ia tamaiti e haere ana ki te kōhanga. I kuhu ā-skype atu a Ruth ki tētahi anō hui kaiako ā muri i tana hokihanga atu ki LA.

Ō Ruth whakaaro mō ngā kaiako hei āwhina kia tangata whenua ki roto i te kōhanga

• Āwhina kia tau ai ngā akoranga ki roto i ngā katoa a te kōhanga. Me roa kē atu te mahitahi me te whānau, i te hōtaka reo e 9 wiki noa iho te roa.

• Me whakarite wā kōrero me ngā mātua. “He wāriu tō te tūhonohono i ia rā, hei wāhanga nō te marautanga whakamana tangata.” Kōrero mō rātou ake, kātahi mō te kōhanga me ngā tamariki. Kātahi ka tinana mai te mahi nei i roto i te hōtaka mō ia rā.

• Mā te hokinga mahara a ngā kaiako ki ngā mahi o te rā e mauriora ai te kaupapa. “He aha ngā akoranga mō tātau i tēnei rā? He aha ka rerekē i ngā mahi o te kōhanga?

• Pokepokea te kaupapa i ngā whakawhitiwhitinga me tātau anō. He aha ō tātou mahi ina hoki ki te ao pēhi? He aha tā tātou mahi mō te whakahoki kōrero?

• Mā te whanake tahi o te katoa o te whānau e ora, ki te noho whakamuri o ētahi, kātahi ka rongo i te uaua. Kaua e waihanga atanga hoariri. Me manawanui, me whakautu ki te ngākau māhaki, nā wai, nā wai, ka tangata whenua i te ngākau o te hunga i mirimiria, ka tinana mai i ngā whakatipuranga.

• Tūpato he mahi nui kia noho tūhonohono ngā kaiako me ngā mātua ina waipuke te ngākau i ngā kare-ā-roto. Me tū, kohia ō whakaaro, kātahi ka whakahua i ngā kupu kua rangona e koe. Mā tērā e mōhio ai te whānau kua rongo koe i a rātou. Pātai kia whakamārama mai anō he aha tā rātou mahi pēnei, “He aha te take o tō haere, āwhea ka hoki mai koe?” Tono he wā anō e pai ai te kōrerorero, “Me whakarite tāua he wā pai ki te kōrero. Māhau te whakatau āwhea.”

He nui ngā papamahi i tae ā-tinana atu ai te kōhanga whānau (āpiti atu ko te kōrero a Nathan Mikaere Wallis nō Brainwave Trust mō te whanake o te roro, i tū ki te marae i te Paengawhāwhā). Ka tae katoa ngā kaiako mō te rā ‘Understanding Anger’ nā Ruth i tētahi Rāhoroi. Ka haere hoki tētahi o ngā kaiako ki te papamahi me te whānau Ranginui i Kaitaia, kia kite me pehea te tipu o ngā mahi i ngā kōrero o ‘Te Tuakiri o te Tangata’. (Tirohia Ngā Āpitihanga 3 mō ngā whakaaro me ngā akoranga nāna i tuhi).

I te wāhanga tuawhā, he nui ngā whānau o te kōhanga i kuhu ki ngā karaehe Te Reo o te Ngākau i tū ki te marae, nō muri atu i te whakatau a te kōhanga ka kore he kōwhiringa mō rātou ngā mātua. Ētahi o te whānau kīhai i pirangi tae atu engari te kōrero tonu a te kōhanga me tae “mō o tamariki” te painga ake. Ka arotahi ēnei karaehe ki te reo o te ngākau, me ngā oranga, me te ārahi tamariki hoki i ngā wā ka uaua mō rātou te tāhuri mai i tētahi tūāhua ki āhuatanga rerekē, pērā ki te tae ki te kōhanga me te wehenga atu o ngā mātua.

He Whakaaro Noa

Tēnei takinga kōrero i ahu mai i ngā pitopito kupu nā ngā kaiako, i a rātou e nohotahi ana me Ruth, i ahu mai hoki i te hui mutunga tau i a rātou e whakaaro ana ki te kaupapa. Pai noa iho ki a rātou te kōrero e pā ana ki te kaupapa, he rerekē tēnei ki ngā āmaimai i puta i ngā tau o mua. Ki tā tētahi o ngā kaiako “Pēnei ahau kua hiahia tāhae i taku roro. Pēnei ahau - he ‘cult’ tēnei. Naiānei kei te mārama haere ahau...”

Mō ngā mahi i whakatinanahia ki te kōhanga, naiānei he nui ngā pukapuka kei te waihanga, ko ētahi nā ngā tamariki tonu. Kua kawe atu tēnei mahi pukapuka ki te purapura hoki (whānau nō te huinga kōhanga o tēnei takiwā). He wā anō kāore ngā pukapuka mō te whai i te tauira o te pukapuka aroha pērā ki tā Ruth tauira, engari i

hāngai ki ngā kaupapa i puta ai ngā kare ā-roto nunui mō ngā tamariki, hei tauira ko te matenga o te mōkai hipi a te kōhanga:

“Maha ngā pukapuka mō te matenga o Herekōkā [te mōkai hipi a te kōhanga]... ka maumahara tonu ngā tamariki, ka mihi tonu ki a ia ia ata.”

Kaha ana hoki ngā kaiako ki te kimi ara e nui kē atu ngā kōwhiringa mō ngā tamariki i ngā mahi o te rā i te kōhanga. “Ka waiho hoki mā ngā tamariki e kōwhiri ngā waiata me ngā karakia. Ēngari e rite te waiata ia rā...”

Tētahi anō rerekētanga ki tā ngā kaiako, naiānei ka pātai ki ngā tamariki ina e whakaae ana kia mahitahi, kia kōrerotahi me taua kaiako. I mua kua kore tēnei tūāhua whakamana i te tamaiti. “Ka pātai ki ngā tamariki: ‘Ka taea e au te noho ki tō taha?’ He whakamana i te tamaiti, i ō rātou whakaaro, ō rātou hiahia.”

E whakarangatira ana, e whakanuia ana ngā tamariki katoa e ngā kaiako, kāore mō te whakamōkai, kāore mō te hoatu tapanga ki runga i ngā tamariki pērā ki te tamaiti ‘hirahira’ rānei te tamaiti ‘tangitangi’. “Ko te aro pū ki ia tamaiti. Kāore he whakawā - he whakanui kē.”

Kei te ako hoki i ngā rautaki whakatau tamariki e pai ana mō ia tamaiti, me te āta noho ki te tamaiti ahakoa te roa o te wā, hei āwhina ki te whakatau i a rātou e raru ana. “Ko ētahi o ngā kaiāwhina, ka haere tonu, ēngari, ka noho mātou ki te āta whakatau – me tino aro ki a ia [te tamaiti riri].”

Te kimi wā e pai ai tēnei mahi he uaua, ki tā ngā kaiako me kaha rātou kia ū ki te kaupapa.

“Kua pau te hau ētahi wā. Kāore koe i te mōhio he aha te huarahi... me pana koe ki mua, me aro, me whakaaro: he aha te huarahi pai. Me hiki mātou i a mātou... me whai i te paku hīnātore.” I te mōhio ngā kaiako me tiaki hoki i a rātou anō e pai ai te mahi, ā, ka tāutungia e tēnā, e tēnā o rātou, tētahi mahi hei āwhina, pēnei ki te yoga, te hīkoi, te kauhoe me te eke pahikara.

I kitea e ngā kaiako i rerekē te āhua o ngā whānau ka tae ki ngā karaehe reo, Te Reo o te Ngākau i tū ki te marae. “Tokowhā, tokorima rānei – kua tino kite i ngā hua e puta ana mō ēnei whāea. Kei te rongo ki ngā mahi o te marae, ka kōrero rātou i te reo Māori, i te hokinga mai i te marae, kua kaha haere te reo. I ngā wā o mua, i kohete, ēngari kua ngāwari haere te reo ināianei.” Ka karakiangia tētahi o ngā karakia mai i Te Reo o te Ngākau, i te kōhanga, arā, ko te karakia hanga tāwheo.

E whakaaro ana ngā kaiako kua tīmata te whānau ki te ako me te whakatinana i ngā akoranga, ahakoa kāore anō kia whakawhitiwhiti kōrero mō ngā mahi o te tau 2014. Kua hiahia hoki kia haere tonu te kaupapa kia hūnuku ngā tamariki mai i te kōhanga ki te kura, ki Te Rōpū Aroha ki te Reo, te wāhanga rūmaki ki reira. Me te mōhio kei reira ētahi e whai ana ki te kaupapa.

Ngā whakaaro o ngā kaiako mō 2014:

• Hāpai i tēnei kaupapa ki te hui arotake tūtohinga mō te kōhanga whānau i te Kohitātea

• Haere tonu ngā toronga mātakitaki

• Kia tū anō ngā whakaaturanga e pā ana ki te whanake roro

• Karaehe Reo mō ngā kaiako (i te ahiahi) - whakapiki reo, whakawhānui i te puna

• kupu o ngā kaiako mō tēnei kaupapa

Haere tonu te karaehe reo Te Reo o te Ngākau mō te whānau (i te ata) – Kōeke 2

Rā Kaiako Anake – Whakahau i te kaupapa – kia rūmakihia – kotahi ia wāhanga

Ko te whakaaro nui kia haere tonu – “Me haere tonu!” Te mea rerekē mō tēnei tau ko te rongo kua eke ki te waka kotahi te tīma kaiako, arā, kia whaia tēnei kaupapa.

“Tētahi mea nui, kua kotahi te whakaaro o ngā kaimahi – kua whakaae. Kei te mahitahi.”